Elektriskās strāvas trieciena izraisītu ugunsgrēku novēršanā lielu lomu spēlē zibensaizsardzība privātmājām un komerciāliem objektiem. Biju gan dzirdējis, ka bez tās var arī iztikt gadījumā, ja pie mājas tuvumā aug koks, kura galotne paceļas virs jumta. Kā tad īsti ir - vajag vai nevajag profesionāli ierīkotu zibensaizsardzību? Kam tā domāta? Plānojot ģimenes mājas būvniecību, uzzināju, ka pēc Ministru kabineta noteikumiem dzīvojamām ēkām tā pat ir obligāta. Un, kā izrādās, tā nepieciešama jebkurā būvē, kurā uzturas cilvēki - tas ir augstākais ugunsdrošības garants un likumiska prasība. Latvijā par zibens aizsardzību senāki avoti meklējami Vecā Stendera pierakstos. Par to, kādus risinājumus viņš piedāvāja saviem laikabiedriem un kā zibens aizsardzība attīstījusies mūsdienās, pastāstīšu turpinājumā. Tas tad arī palīdzēs labāk atšķirt zibens aizsardzības mītus no patiesībām.
Zibens aizsardzība Latvijā agrākos laikos
Vecais Stenders jau 18. gs. “Augstas gudrības grāmatā” stāstīja par rīku, kas novērš zibens spēriena iedarbību. Uz to atsaukusies arī Inga Ābele romānā “Klūgu mūks”, kurā savijas gan vēsturiski notikumi, gan autores fantāzija. Viņas stāstā par 19./20. gs. Latviju viens no grāmatas varoņiem, Jezups, iegūst iecerētās meitenes roku tieši pateicoties nokaltiem dzelzs pīķiem, kas savienoti cits citā - tas ir zibens novedējs, ko zinātkārais un prasmīgais puisis iemācījies darināt Jelgavā, vadoties pēc Vecā Stendera norādījumiem. Lai arī Jezupa slava nebija no tām labākajām vietējā ciema apkārtnē - bija dzirdēts, ka viņš ļāvis sev deguna galā čigāniem aizdzīt zirgus un pat nav mēģinājis tiem pēdas sadzīt, no kā tad arī viņu sākuši uzskatīt ar slinku un kuslu, - apdzirās ierodoties ar tādu brīnumainu dāvanu kā zibens novedējs, Jezups ātri vien pārliecināja par savu pārākumu uz citu precinieku fona. Tēvam Puovulam, apzinoties šāda rīka vērtību, vairs nebija ne mazāko šaubu, ka puisis ir lietaskoks un no skeptiskās un noraidošās attieksmes drīz vien pārgāja pie tēmas par kāzu rīkošanu. Lūk, cik augstā vērtē bija šāda mākslīgi veidota zibens aizsardzība 19. gs. un tā nebūt nebija ierasta lieta visās zemnieku saimniecībās.
Par zibens aizsardzību sava darba fragmentā Stenders raksta sekojošo: “Tie dabas prātīgi jau ziņu izdomājuši zibiņam ceļu parādīt, kur viņam jāiet. Un tas uz šādu vīzi noticis: sānis virs nama jeb pils jeb baznīcas, ko no zibiņa speršanas grib sargāt, top gara dzelzu stanga, kas virsū asa iraid, augsti uzcelta un gar sienas ar koka klambariem apstiprināta, un līdz zemes stiepta, tā ka tas asais gals augstāk par to namu stāv, tas otrs gals top dziļi zemē jeb ūdenī ielaists. Kad nu pērkons gaisā ronas un tie zītariskie uguņi iekarsās, tad tie jeb nesprāgst un garām tās dzelzu stangas zemē laižas, jeb, kad sprāgst, to koku neaizskar, bet uz tās dzelzu stangas šaujas un gar tās zemē skrien. Tas ir patiess - jo svešās zemēs uz daudz namiem tādu zibiņu sargu atron - ir Rīgā un Jelgavā, arīdzan pie Apriķes mācītāja tādi jau, bet reti atronami; un daudzreiz jau redzēts ir, ka zibins gar tās dzelzu stangas noskrējis, bet pašu namu nemaz neaizskāris. Redziet, ko cilvēku gudrība neir izdomājusi.”
Ābeles romānā arī aprakstīts zibens aizsardzības uzstādīšanas process: pats Jezups to solās paveikt 10 dienu laikā. Viņam jāsaliek kopā vairāki stieņi, koka balsti un jāvelk augstu - jo augstāk, jo labāk. Jezupam no augstuma nav bail - viņš gatavs rāpties, cik vien augstu vajadzīgs. Tiesa, brašais precinieks atzīst, ka šajā gadījumā varētu paiet arī kāds ducis dienu - jo darbs prasa pacietību un nav no vieglajiem.
Zibens aizsardzības mīti
Par un ap zibens aizsardzību noteikti ne viens vien dzirdējis no vecmāmiņas, ka māju no zibens pasargās blakus augošais koks. Tomēr pat ja koka galotne paceļas augstāk par māju, tas nenozīmē, ka zibens citu apstākļu un faktoru ietekmē tomēr neizvēlēsies kā upuri māju. Katrā ēkā atrodas elektrotehniskas ierīces un tās palielina mājas elektromagnētisko lauku, kas pievelk zibeni. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā vajadzīgs zibens novedējs.
Tas, ka kalna galā uzceltai mājai ir lielāka iespēja ciest no zibens spēriena, gan ir patiesība un nevis mīts. Taču tas nebūt nenozīmē, ka nogāzē un kalna pakājē uzceltai mājai šāda riska nav. Tāpat arī nebūs pietiekami, ja mājas saimnieks aprobežosies vien ar elektrības atslēgšanu, logu un durvju aizvēršana, šībera aiztaisīšanu. Šīs darbības jāveic jebkurā gadījumā, arī tad, ja mājās ierīkota zibens aizsardzība, taču pašas par sevi tās nav pietiekami efektīvas, lai novērstu zibens spēriena risku. Saistībā ar to gan ir vēl viens mīts - cilvēki nereti maldīgi domā, ka tādi papildus drošības pasākumi kā loga aiztaisīšana negaisa laikā nemaz nav jāveic, ja mājoklis aprīkots ar zibens aizsardzību. Arī tad, ja zibens drošības sistēmas ir ierīkotas, jāveic piesardzības pasākumi - jāizslēdz telefons, jāatvieno ierīces no elektrības padeves, nevajadzētu turēties metālisku priekšmetu tuvumā, pie ūdens krāniem, tāpat nevajadzētu atrasties logu un mājas ārsienu tuvumā.
Kādas iespējas piedāvā zibens aizsardzība mūsdienās?
Stendera laikā izmantotās metodes ir pilnveidojušās. Bet tas, ka cilvēki kā tajos laikos, tā arī šodien sapratuši, ka visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi no zibens, ir cilvēka veidota sistēma nevis dabīgie zibens novedēji, ir nepārprotami. Pamattehnoloģijas šobrīd ir divas: aktīvā un pasīvā zibensaizsardzība. Pasīvā tika izgudrota agrāk, un jau kopš seniem laikiem tiek izmantota ēkām. Perimetru un izvirzītās jumta līnijas nosedz ar stiepļu tīklu, no kuras lejup pa fasādi tiek novilkti vairāki novedēji. Pie zemes šī tīkla kontūra ir saslēgta un iezemēta ar vienu vai vairākām plāksnēm, kas ir ieraktas zemē. Metāla novedēju skaitu un platību izvēlas katrā gadījumā individuāli. Zibens uztvērēji šajā gadījumā ir vairāki, apkārt mājai tiek uzlikts tāds kā dzelzs siets ar vairākiem zibens novedējiem, kas izkārtoti noteiktā attālumā viens no otra.
Aktīvā zibensaizsardzība parādījās salīdzinoši nesen, bet sniedz lieliskus rezultātus. Tās darbība neitralizē atmosfēras elektrību. Virs ēkas tiek uzstādīts zibensuztvērējs, kas piesaista uzlādētas atmosfēras daļiņas. Secīgi, zibens ietrieksies tieši zibensuztvērējā aptuveni 100 metru rādiusā. Tālāk šis uztvērējs ir savienots ar pietiekami liela šķērsgriezuma kabeli, lai biežie triecieni neizraisītu vadu izkušanu. Aktīvās zibensaizsardzības gadījumā ir tikai viens uztvērējs.
Vēl var izmantot pārsprieguma aizsardzību, kas pasargā elektroierīces. Šī aizsardzība gādās, lai zibens izlādes gadījumā tas caur elektrotīklu neiekļūtu mājā. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā negaisa laikā gan var droši atstāt elektroierīces pieslēgtas pie elektrības padeves. Tiesa, lai šo aizsardzības veidu ierīkotu, tas būtu jādara mājas būvniecības sākotnējā stadijā.
Sagatavošana un montāža
Zibens izlādes laikā rodas karstums, kas pārsniedz pat Saules virsmas temperatūru un spētu izkausēt smiltis, tāpēc šādu zibens sargu nevajadzētu novērtēt par zemu. Zibens laikā rodas spriegums, kas mērāms miljonos voltu. Tieši tāpēc koka būdiņa var nodegt līdz pašiem pamatiem vien pāris minūšu laikā. Lai neizceltos ugunsgrēks, zibens aizsardzību obligāti nepieciešams uzstādīt, tādā veidā savaldot šo jaudīgo enerģiju un novadot zemē.
Tā kā ēkas ir ļoti atšķirīgas to stāvu skaita un plānojuma ziņā, ir grūti paredzēt, kādi pasākumi nepieciešami aizsardzībai pret negaisu. Pēc klienta lūguma uz lokāciju izbrauc speciālists un apskata objektu. Ja runa ir par aktīvo zibens aizsardzību ārpus pilsētas, aizsargātā zona var būt vesels ēku komplekss, ieskaitot nelielus koka elementus, kurus būtu grūti un dārgi aizsargāt atsevišķi. Aktīvā zibens aizsardzība ir lieliski piemērota lieliem zemesgabaliem, to skaitā privātmājām un komerciāliem objektiem.
Strāvas novadīšanas punktu izvēle gruntī ir atkarīga no gultnes reljefa un mitruma. Iezemētās vietas nedrīkst šķērsot un uztvērēja plāksnes jāievieto pietiekamā dziļumā. Ja pasūtītājs uzskata, ka to izvietošana noteiktās vietās nav vēlama, zibensaizsardzības meistars atradīs alternatīvus variantus.
Zibensaizsardzības montāža ilgst sākot no vairākām stundām līdz vairākām dienām, atkarībā no objekta sarežģītības un izmēriem. Metāla detaļu uzstādīšana praktiski neietekmē dzīvojamās mājas vai biznesa ikdienas dzīvi, un to var veikt darba dienās. Galu galā, pēc iekārtas uzstādīšanas nebūs problēmu. Noteiktas zibens strāvas novades konstrukcijas pat rotā ēku. Mūsdienu zibens aizsardzības uzstādes firmas piedāvā iekļauties 10 dienu termiņā - gluži kā Ingas Ābeles Jezups 19. gs. Latvijā.
Vai es varu pats ierīkot zibens aizsardzību?
Lai zibens aizsardzība veiksmīgi pasargātu mājokli, profesionāļi veic smalkus un precīzus aprēķinus, lai katrs zibens aizsardzības elements atrastos savā vietā. Ja kāds elements ir nobīdījies kaut nedaudz un neatrodas tam paredzētajā pozīcijā, zibens var kļūt par apdraudējumu gan mājai, gan tās iemītniekiem. Tāpat arī svarīgi izmantot viskvalitatīvākos materiālus, lai nodrošinātu, ka uzstādītā zibens aizsardzība kalpos pēc iespējas ilgāku laiku. Interesanti, vai arī šodien dāmas tā sajūsminās par zibens uzstādītāju arodu kā Ingas Ābeles aprakstītajā romānā? Vai arī šodien sieviete būtu gatava teikt “jā” vārdu tam, kurš solās uzlīst uz mājas jumta un uzstādīt stieņus augstākajā tās punktā, nebaidoties nokrist? Ja nu izrādās, ka šādi var iegūt iecerētās sievietes sirdi arī mūsdienās, varbūt tomēr ir vērts uzņemties risku un ar šo uzdevumu tikt galā paša spēkiem… Visādi citādi, ņemot vērā šī procesa nopietnību un līdzi nākošo atbildību, būtu tīrais neprāts uzstādīšanu veikt pašam, vadoties pēc internetā pieejamām video pamācībām.
Komentāri